Lēdmanes pamatskolas sociālā pedagoģe, karjeras pedagoģe, skolēnu pašpārvaldes koordinatore Santa Lāce-Lepere dalās pieredzē, kā iesaistīt jauniešus dažādu projektu rakstīšanā un realizēšanā.
Stāsts ir par to, kā veicināt 13–16 gadu veco jauniešu līdzdalību sev aktuālu jautājumu risināšanā, ņemot vērā jauniešu vajadzības un vēlmes, līdzdalības laikā iegūstot:
zināšanas – jaunietis zina, kas ir līdzdalība, izprot savas vēlmes un vajadzības;
prasmes – jaunietis prot reāli līdzdarboties jautājumos, kas skar viņa dažādo vajadzību realizēšanu;
attieksmes – jaunietis jūt vajadzību un ir motivēts līdzdarboties.
Lauku reģionos dzīvojošiem jauniešiem bieži vien ir sajūta, ka viņiem ir ierobežotas iespējas iesaistīties jautājumos, kas skar līdzdalību. To ir nepieciešams mainīt, jo, iesaistot jauniešus dažādos lēmumu pieņemšanas procesos un ideju realizēšanā, paaugstinās jauniešu pašapziņa. Viņi apzinās, ka var ietekmēt lēmumus, darbības, kuras skar viņu nākotni. Ļoti svarīgi ir, lai jauniešiem būtu vēlme līdzdarboties, runāt par šiem jautājumiem un padarīt interesantāku savu ikdienu, savā dzīvesvietā iegūt pieredzi un prasmes, kuras viņiem noderēs visu dzīvi: prasmi savstarpēji sadarboties, atpazīt līdzdarbošanās iespējas, risināt sev aktuālus jautājumus, formulēt un uzdot jautājumus, analizēt iegūtos datus, izprast savas vēlmes un vajadzības, izteikt viedokli un vadīt diskusijas.
Darbs ar jauniešiem šodien ir garants tam, ka veidosimies par sabiedrību, kurā līdzdalība ir pašsaprotama. Mēs savā skolā sākam veidot jauniešu izpratni par to, ka “Es neesmu viens, bet esmu daļa no sabiedrības”; “Tas, kas notiek sabiedrībā, ietekmē arī mani un es to varu mainīt!”
“Es daru Tā!”
Dažāda līmeņa projektus skolā rakstām apmēram divus gadus. Tieši Jaunatnes startptautisko programmu aģentūras līdzdalības projekta ietvaros bijām darbnīcā Mārcienas muižā (vairāk par līdzdalības projektiem skatīt šeit).
Brīdī, kad mums bija jāsāk strādāt pie savām nākotnes projekta idejām, tā pie mums atnāca pati. Kopā ar mūsu skolas divām meitenēm pārrunājām projekta rakstīšanas procesu, kā rīkoties, ja nezini, kas ir tas, ko vēlies. Darbojoties skolēnu pašpārvaldē, esam dzirdējuši jauniešu viedokli, ka nekas nenotiek viņu dzīvesvietā, ka gribētu ko vairāk, citādāk, dažādāk. Sapratām, ka tas iet roku rokā ar finansējuma trūkumu. Jaunieši nezina, kā iegūt finansējumu savu ideju realizācijai. Jauniešiem nav zināšanu par līdzdalības iespējām un nav bijusi pozitīva pieredze ar daudzveidīgām brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Jaunieši darbībā. Autors: Santa Lāce-Lepere
Tā kopā salikās novērojumi un radās ideja Erasmus+ Jaunatnes līdzdalības projektam “Izproti un iesaisties!”. Sapratām, ka šī problēma aktuāla ir arī citiem jauniešiem, tāpēc es uzrunāju mūsu partnerorganizāciju skolu koordinatorus no Suntažu, Birzgalales, Jumpravas pamatskolām. Viņi atsaucās mūsu projekta idejai, atzīstot, ka tas arī viņiem ir aktuāli, un izveidoja savu pagastu komandas, kuras sastāv no desmit jauniešiem.
Pieteikuma sagatavošanā kopā ar jauniešiem galvenokārt darbojos es. Regulāri tikāmies un pārrunājām projektā iekļaujamās aktivitātes, ar ko sākas projekts un ar ko tas noslēdzas. Vieniem pašiem jauniešiem būtu ļoti grūti to izdarīt, ņemot vērā to, ka pieteikuma veidlapa ir sarežģīta un varētu būt kā “bremžu pedālis”, jaunieši varētu nobīties un neturpinātu attīstīt savu ideju. Šādu projektu izstrādē ļoti svarīgi ir nemitīgi motivēt jauniešus un likt noticēt tam, ka viss plānotais izdosies.
Paralēli notika mūsu skolas komandas komunikācija ar partnerorganizāciju skolu komandām, jo šis projekts ir mūsu kopīgs darbs. Projekta aktivitātes plānojām pusgadam jeb 6 mēnešiem:
1.mēnesis. Veikt projekta sagatavošanas posmu.
Sagatavošanās posms projekta uzsākšanai.
Jauniešu piesaistīšana.
Darba grupas izveide.
Neformālās saliedēšanas aktivitātes jaunizveidotajām partnerorganizāciju komandām, iekļaujot izzinošas aktivitātes par citiem novada pagastiem.
2.mēnesis. Izprast līdzdalības tematu.
Neformālās mācības par līdzdalību un tās veidiem.
Izpētītas katra pagasta līdzdalības iespējas un grūtības.
Pieredzes tikšanās ar jauniešiem, kuriem ir līdzdalības pieredze
3.mēnesis. Noskaidrot jauniešu viedokli par savām vēlmēm un vajadzībām.
Neformālās mācības par tēmu vajadzības un vēlmes.
Metožu pārnese par tēmu vēlmes un vajadzības iesaistītajos pagastos
4.mēnesis. Attīstīt līdzdalībai nepieciešamās prasmes.
Organizēt līderības, komunikācijas, sadarbības prasmju treniņus.
Atgriezeniskās saites iegūšana pēc prasmju darbnīcām un organizētajām aktivitātēm.
5.mēnesis. Popularizēt līdzdalību jauniešu vidū Ogres novadā.
Iepazīties ar Ogres novada Jauniešu domes darbu, jauniešiem.
Līdzdalības iespējas Ogres novadā, iesaistītajiem pagastiem un Ogres novada Jauniešu domi, uzfilmēt kopīgu video par to, kā var līdzdarboties Ogres novadā, savā pagastā.
6.mēnesis. Popularizēt līdzdalību jauniešu vidū Ogres novadā.
Tikties ar lēmuma pieņēmējiem, lai izprastu, kur vērsties aktuālo jautājumu gadījumos, lai attīstītu Ogres novada pagastu jauniešu līdzdalību.
Iepazīstināt Izglītības pārvaldi ar projekta rezultātiem.
Jau šobrīd esam novērojuši, ka iesaistītajiem jauniešiem izveidojusies augsta atbildības sajūta par sevi, par komandu, par projektu, it sevišķi, kad projekta aktivitātēs jāpārstāv savs pagasts.
Rakstot projektu, jauniešiem nebija saprotams, kā paredzēt un plānot aktivitātes, kuras notiks tikai pēc pusgada. Man pašai bija bažas par to, kā šo projektu mēs realizēsim mācību laikā, jo tam ir nepieciešams liels laika resurss, kā arī bažas par birokrātisko pusi – atskaitēm. Tomēr pagaidām ne brīdi neesmu nožēlojusi lēmumu mesties nezināmajā.
Rakstot un īstenojot šāda veida projektus, liela nozīme ir veiksmīgai komandai. Tāpēc, piesaistot projekta partnerorganizācijas mēs priecājāmies par to, ka visi projekta koordinatori ir ļoti aktīvi cilvēki, kuri spēj sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. Pašlaik esam laba 40 jauniešu un četru pieaugušo komanda!
Komanda. Autors: Santa Lāce-Lepere
Pārliecība par projektu radās tikai tad, kad mēs projekta plānu salikām uz papīra un piesaistījām vairākus papildu resursus – skolēnu pašpārvaldes koordinatoru apmācībās iepazīto speciālistu, karjeras konsultantu un arī kādu pasākumu vadītāju. Tieši sadarbība un vienotības sajūta ar šiem savas jomas profesionāļiem iedeva pārliecību, ka mums viss izdosies! Man, šī projekta koordinatorei, bija svarīgi uzsākt projektu, jo ticu idejai par to, ka šāda veida projekti ir nozīmīgs ieguldījums jauniešu personības attīstībā.
Vislielākais prieks ir redzēt konkrētus un “vērtīgus” projekta rezultātus – kā jaunieši sadraudzējas, smaida, mijiedarbojas ar piesaistītajiem lektoriem un gūst jaunas atziņas.
Mums, lauku skolām, tā ir jauna pieredze, jo mēs ne tikai mācāmies, bet arī iepazīstam blakus esošos pagastus, skolas un mūsu atšķirīgo pieredzi ikdienas darbā un jautājumos, kas skar līdzdalību.
Iesaku izmantot mūsu pieredzi, nenobīties un kopā ar jauniešiem uzrakstīt daudz vērtīgu projektu!
Santas Lāces-Leperes pieredzes stāstu pierakstīja Inguna Kaniņa, ONIP izaugsmes atbalsta jomas vadītāja